Home Nopietnāk Babītes ezerā pazūd laiva ar pieciem pusaudžiem; draugi dodas meklēt un.. arī...

Babītes ezerā pazūd laiva ar pieciem pusaudžiem; draugi dodas meklēt un.. arī pazūd

1

2018.gada 13. jūnijā, dienas otrajā pusē, Bezvests.lv brīvprātīgie saņēma ziņu no satrauktiem vecākiem, kas paziņoja, ka viņu bērni – pieci 17 un 18 gadus veci puiši un meitenes, Babītes ezera laivu nomā iznomāja laivu uz vienu stundu, bet jau bija pagājušas piecas stundas, kopš jaunieši laivā bija devušiem prom. Kopš tā brīža jauniešus vairs neviens nebija redzējis. Visi tālruņi atrodas ārpus uztveršanas zonas. Vecāki bija uztraukušie ne pa jokam. 

 

Par jauniešu pazušanu vecāki paziņoja policijai, kā arī pazudušo cilvēku meklēšanas organizācijai Bezvests.lv. Brīvprātīgie nekavējoties devās meklēt pazudušos jauniešus. Pirmām kārtām tika palaists drons, lai apsekotu ezeru no augšas. Vēlāk, tā kā jau pamazām kļuva aizvien tumšāks un redzamība mijkrēslī būtiski pasliktinājās, palaida vēl vienu daudz jaudīgāku dronu – trikopteri ar siltuma uztvērēju, lai rūpīgi apsekotu ezeru un ezera krastus. Nakts redzamības ierīce, kas ir iebūvēta dronā, ļautu jauniešus ieraudzīt no augšas.

 

Pamata versijas bija divas: vizinoties ar laivu jaunieši varēja vienkārši apmaldīties un neatrast ceļu atpakaļ (telefoni visiem izlādējās), vienkārši piestāja krastā, vai arī laiva varēja apgāzties: trīsvietīgajā laivā bija pieci cilvēki. Tika pārbaudītas visas versijas. Paralēli meklējumiem no augšas , brīvprātīgie sadalījās pa grupām un apsekoja ezeru meklējot laivu. Kinologi – Laila Skrodele, Guntis Skrodelis ar akitu Jūli, Konstantīns Mihailovs ar vācu aitu suni Dekameronu apsekoja krasta zonu. Tai laikā, sarunā ar laivu nomas īpašnieku, noskaidrojās, ka pazuda nevis pieci jaunieši, bet astoņi: trīs puiši, nesagaidījuši savus draugus, paņēma vēl vienu laivu un devās viņus meklēt. Un…arī pazuda.

 

Brīvprātīgie Aleksandrs Bogdanovs un Gita Baltuša, apsekojot ezeru gar krastu, stundas laikā atrada otro puišu grupu aptuveni 4 kilometru attālumā no laivu bāzes un, kopā ar puišu vecākiem, palīdzēja tiem pietauvoties pie krasta. Vēlāk jau vecāki ar automašīnu nogādāja jauniešus uz atpūtas bāzi sveikus un veselus.

 

Pirmās ūdens pastaigu mīļotāju grupas pēdas arī tika atklātas: Viktorija Meļņikova ar Bezvests.lv operatoru pārmeklēja niedrēm aizaugušo krastu citas atpūtas bāzes teritorijā – Amazone – aptuveni trīs kilometru attālumā no laivu bāzes. Un tur, niedrēs, atrada pamestu zaļu airu laivu, ar kuru, pēc vietējās atpūtas bāzes īpašnieka vārdiem, tad arī vizinājās šie pieci jaunieši. Viņš pastāstīja brīvprātīgajiem, ka redzēja, kā pieci jaunieši pietauvojās un tad devās uz šosejas pusi prom no ezera. Laivas īpašnieks nekavējoties ieradās un atpazina savu īpašumu. Galu galā noskaidrojās, ka jaunieši vienkārši apmaldījās starp Babītes ezera daudzajām salām un niedrēm un, pazaudējuši spēkus, nolēmuši atpakaļ doties jau pa sauszemi. Par laimi , visi atgriezās mājās sveiki un veseli, taču uztraukties lika visiem – gan draugiem, gan vecākiem, gan arī laivu nomas īpašniekam. Uz notikuma vietu ieradās arī neatliekamās palīdzības mašīna un ugunsdzēsēji, taču viņu palīdzība, par laimi, nebija vajadzīga.

 

Bezvests.lv brīvprātīgo bagātīgajā pieredzē šis ir viens no stāstiem ar labām beigām. Organizācijas vadītājs Aleksandrs Faminskis vērš vecāku uzmanību uz vairākiem faktiem: “Ņemiet vērā, jauniešu kompānijā pilnīgi visiem bija izlādējušies mobilie tālruņi, līdz ar to faktiski nebija iespējams ne ar vienu no viņiem sazināties. Protams, ka vecākiem uzreiz prātā nāca visādas drūmas domas. Bet savu bērnu draugu tālruņa numurus daudzi vecāki nemaz nezināja. Un citu vecāku tālruņa numurus arī nezināja. Tā ir nepieļaujama nolaidība. Rezultātā saikne bija pazaudēta. Nepieciešams mācīties no citu kļūdām: sūtot bērnus braucienā, labāk jau iepriekš uzzināt no bērniem, uz kurieni tieši viņi plāno doties, iegūt brauciena koordinātes un pārējo līdzbraucēju tālruņu numurus, kā arī viņu vecāku tālruņu numurus. Un vēlams braucienā līdzi ņemt kulonus ar GPS. To baterijas turas ilgāk nekā telefona baterijas. Un pēc GPS signāla viegli var atrast pazudušā cilvēka atrašanās vietu.”.

 

Pateicamies visiem brīvprātīgajiem, kas atrada laiku un spēkus, lai ierastos meklēt pazudušos jauniešus. Paldies Olgai un Artam, Oļegam Beļakovam, Valdim Skultiņšam, Jūlijai Voroņinai, Vladislavam Antoņukam, Gitai Baltušai, Aleksandram Bogdanovam, Viktorijai Meļņikovai, Svetlanai Ginterei un Aleksandram Faminskim.

 

 

1 COMMENT

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.