Home Nopietnāk Meli, parādi, nodevība… Latvijas olimpietis Phjončhanā atklāti par savu atkarību

Meli, parādi, nodevība… Latvijas olimpietis Phjončhanā atklāti par savu atkarību

0

Cilvēka dzīvē pienāk smagi brīži, kad vienīgais, uz kuru vēl vari paļauties, esi tu pats. No slavas un panākumiem līdz vientulībai un finanšu kraham ir mazāk soļu, nekā mēs domājam. Atkarība ievelk sevī un pārņem, tādēļ svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts. Šo Latvijas olimpieti dzīve ir griezusi smagāk kā slidu asmens ledu.

 

LTV raidījums “Sporta studija” un Armands Tripāns Phjončhanā tiekas ar šorttrekistu Roberto Puķīti – mūsu olimpietim šīs ir otrās spēles, turklāt rezultāti ir atzīstami. Gan 1000, gan 1500 metru distancēs 11. vieta.

 

Viņš atklāti stāsta par sev smagu dzīves posmu, kad bija atkarīgs no azartspēlēm. Jau 18 gadu vecumā Roberto pārcēlās uz Nīderlandi, lai trenētos ar šīs valsts sportistiem. Viņam īpaši negāja pie sirds šīs valsts kultūra, jaunietis jutās vientuļš, turklāt viņam bijuši līdzekļi, ar kuriem nebijis īsti ko iesākt. “Un tad tu sāc visādas stulbības darīt,” viņš norāda.

 

 

 

Viss sākās tikai ar vienu reizi, bet kļuva par slimību, apsēstību. Spēļu atkarība. Trīs smagi gadi. Sportists atzīst, ka šobrīd ticis tam pāri, tomēr pie tā jāstrādā katru dienu. “Tu vari aiziet tā, ka tev ir vienalga par savu ģimeni un saviem draugiem. Un pašam par sevi arī,” atceras Roberto. Viņš pazaudēja gandrīz visus, tikai ne savus tuvos, lai gan Roberto ikdiena tolaik bija meli, parādi, nodevība un psihoze. Pazuda arī motivācija trenēties, viņš domājis iemeslus, lai darītu mazāk vai nemaz. Viņu izmeta no Nīderlandes komandas.

 

Gadu viņš nedarīja neko. Tad sāka ārstēties no atkarības, atvainojās nīderlandiešiem. Atgriezās šorttrekā, rezultāti auga un šī gada rudenī viņš izcīnīja bronzas godalgu Eiropas meistarsacīkstēs.

 

Motivāciju atgriezties devuši ne vien tuvinieki, bet arī šorttreka aizkulišu spēles. Roberto trenējas Itālijā, kamēr pārējā Latvijas izlase to dara Jelgavā. Nākamsezon pie sevis varbūt atkal paņems nīderlandieši.

 

Roberto turpina cīnīties katru dienu – ar saviem dēmoniem un vainas apziņu pret tiem, kurus turēja kā murgā un parādu jūgā. Iespēju viņam deva tuvinieki un dzimtā Ventspils.

 

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.