Home Zem jostasvietas Iemīlēšanās vai apsēstība? Kā atšķirt un nepārspīlēt?

Iemīlēšanās vai apsēstība? Kā atšķirt un nepārspīlēt?

815
0
SHARE
Foto:Flickr.com/JOHNNY LAI/CC

 

Cik cilvēku, tik gaumju. Viens savā partnerī dievina gremdēties viņa dziļajās, dzelmei līdzīgajās acīs, savukārt citu piesaista, piemēram, kāju potītes vai plaukstas. Atrast unikālo detaļu savā otrajā pusītē vai radīt fantāzijas par mīļoto nepiedienīgā kostīmā nav nekas slikts. Tomēr ir reizes, kad šķietami vienkārša patikšana var pāraugt nopietnā seksuālā apsēstībā, draudot sagraut attiecības. Kā noteikt, vai starp jums pastāv seksuālais fetišisms?

 

Patiesība par fetišu

Vārdu „fetišs” 19.gadsimta otrajā pusē izdomāja franču psihologs Alfrēds Binets, tādējādi apzīmējot seksuālās intereses, kas saistās ar materiālam lietām, piemēram, apģērbu. No portugāļu valodas „fetišs” tulkojams kā „burvība” un „šarms”. Gluži  tāpat  kā Džovanni Bokačo erotiskajā klasikas darbā „Dekamerons” arī šodien vīrieši un sievietes sapņo viens par otra ķermeņa daļām, aksesuāru pielietojumu, neparastām vietām, kur nodarboties ar seksu, un pat publisku mīlēšanos! Tomēr laiki ir mainījušies, un seksuālie fetiši iet līdzi laikam. Mūsdienās par fetišu uzskata objektu, darbību vai ķermeņa daļu, kuru partneris iekāro visvairāk un kuru izmanto savu seksuālo fantāziju apmierināšanai. Eksperti uzskata, ka seksuālais fetišisms ir pieņemams, ja vien tas sagādā baudu abiem partneriem un nav pārspīlēti izmantots, katru reizi mīlējoties. Piemēram, neķītras sarunas gultā un lomu spēles var palīdzēt uzturēt pietiekami augstu seksuālo enerģiju. Taču gadījumos, kad bez iekārojamā objekta izmantošanas vairs nav iespējama pilnvērtīga un normāla seksuālā dzīvē, fetišisms var kļūt par nopietnu medicīnisku problēmu – parafīliju -,  kura jārisina pēc iespējas ātrāk.

 

Kā rodas seksuālais fetišisms?

Psihoanalīzes teorijas pamatlicējs Zigmunds Freids uzskatīja, ka visas apsēstības – ieskaitot seksuālo fetišismu – pēc savas būtības ir dabīgi neirotiskas tāpat kā, piemēram, nagu graušana vai matu virpināšana pirkstos. Pamatojot pieņēmumu par dabisko seksuālo dziņu visas dzīves garumā, Freids apgalvoja, ka fetišisms sākas jau bērnībā, redzot, piedzīvojot un iepazīstot to, kas notiek apkārt. Faktori var būt dažādi – ģenētiska iedzimtība no viena vecāka puses, sociālā vide, kurā bērns uzaug, pirmā seksuālā pieredze pusaudža vecumā un tā tālāk. Noteikt patieso fetiša izcelsmi ir sarežģīti, taču galvenais uzdevums ir to kontrolēt. Daudzas seksuālā fetišisma izpausmes ir sabiedrībā izplatītas un pieņemamas. Vēsturiski vīriešiem Ķīnā ir bijusi nosliece uz mazām sieviešu pēdām, mediji savukārt izraisījuši fetišu par modeles tipa sievietēm un muskuļainiem vīriešiem. Tas sabiedrībā tiek automātiski pieņemts un akceptēts. Kādā amerikāņu pētījumā noskaidrojās, ka augstpapēžu  kurpes ir populārākais fetišs pasaulē: 47% vīriešu atzīst pēdas un kājas par seksuāli pievilcīgāko ķermeņa daļu un 64% par uzbudinošāko ar ķermeni saistīto objektu nosauca tieši augstpapēžu apavus. Savukārt britu pētnieki nonākuši pie ne pārāk glaimojoša secinājuma, proti, apmēram 85 – 90 % cilvēku domā par kādu citu, nodarbojoties ar seksu – slavenību, partnera draugu, kolēģi vai jaunības dienu sirdsāķīti. Turklāt sievietēm raksturīgi biežāk iztēloties kādu reālu personu, kamēr vīrieši paši rada savas iztēles augļus.

 

Fetišisma veidi

Pateicoties Holivudas kino un tādiem žurnāliem kā Cosmopolitan, daži seksuālie fetiši tiek pārņemti, piekopti un izmantoti ļoti bieži, uzturot veselīgas, kaislīgas attiecības guļamistabā. Pūkaini roku dzelži un metamo kauliņu kombinācijas jau sen vairs nav nekāds tabu. Taču pastāv vairāki desmiti daudz dīvaināki un biedējošāki fetiši. Daži no tiem:

Podofīlija – pēdu fetišs. Izplatītāka seksuālā fetišisma forma saistībā ar cilvēka ķermeni.
Agorafīlija – nodarbošanās ar seksu publiskā vietā, kas uzkurina personu līdz baltkvēlei. Tā var būt bibliotēka, veikals, iela vai pat masu pasākums atkarībā no tā, cik ļoti cilvēks vēlas parādīt sevi kailu svešiniekiem. Viena no ekshibicionisma (publiskā kailuma) formām.
Fetišs uz vecākiem vīriešiem – ne tikai tādiem kā Džordžs Klūnijs.
Pubefīlija – fetišisma veids, kad partneri uzbudina ķermeņa apmatojums kaunuma zonā.
Hirsutofīlija – bagātīgu padušu apmatojuma fetišs. Retāk sastopams nekā pubefīlija.
Laktofīlija – uzbudināšanās no sievietes krūtīm, kas satur un dod pienu.
Algolagnija – vēlme just sāpes erogēnajā zonā. Nav pieskaitāma pie mazohisma, jo atšķiras abu psiholoģisko noviržu sajūtu interpretācijas sāpju jušanas brīdī.
Asfiksofīlija – cilvēks tiek uzbudināts, redzot, ka seksuālais partneris ir sasiets vai tam trūkst gaisa.
Hronofīlija – fetišs uz ievērojamu vecuma starpību starp vīrieti un sievieti.
Hibristofīlija – seksuāla uzbudinājuma izjušana, redzot kriminālu noziedznieku vai slepkavu.
Morfofīlija – kļūst seksuāli aktīvs, redzot noteiktas ķermeņa formas cilvēku.
Vojērisms –  vērošana, kā citi nodarbojas ar seksu, viņiem pašiem to nezinot.

 

Otrā pusīte fetiša varā – kā rīkoties?

Ja saproti, ka guļamistaba vairs nav iedomāja bez spēļmantiņam, videokameras vai kā cita, kas nepieciešams baudas sasniegšanai Tavam partnerim, noteikti dodies meklēt speciālista palīdzību. Nopietnu fetišisma formu gadījumā parasta izrunāšanās ar mīļoto vairs nelīdzēs, tādēļ psihologs un terapeits noteikts seksuālās novirzes cēloni un ieteiks iespējamos risinājumus. Esi uzmanīga!

 

Vai esi saskārusies ar cilvēkiem, kuri piekopj kādu fetišu savās attiecībās?

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here